Degrowth – kas tas ir un kāpēc par to tiek runāts arvien vairāk?
Vēl nesen es nebiju dzirdējusi par "degrowth" jeb ataugšanas konceptu. Bet šodien, klausoties diskusiju par ekonomikas ilgtspējību, šis vārds mani aizķēra. Tas lika man aizdomāties – kāpēc mūsdienu uzņēmumi un ekonomika vienmēr tiecas augt, paplašināties, ražot vairāk un ātrāk? Kāpēc uzņēmuma panākumus vienmēr mēra pēc tā, cik liela ir tā izaugsme, nevis pēc tā, cik ilgtspējīgs un harmonisks tas ir?
Tajā pašā laikā es domāju par mazajiem ģimenes uzņēmumiem – itāļu maiznīcām, kur maize tiek cepta paaudzēm ilgi, vai Japānas amatniekiem, kuri mūžu pavada, pilnveidojot savu prasmi. Viņi nemeklē nepārtrauktu paplašināšanos, bet gan stabilitāti, kvalitāti un ilgtspējību. Vai tiešām ekonomiskā izaugsme ir vienīgais pareizais attīstības ceļš?
Kas ir degrowth?
Degrowth nav par recesiju vai ekonomikas sabrukumu. Tas ir par mērķtiecīgu pāreju uz sabalansētu, mazāk patēriņa orientētu sabiedrību, kurā ekonomikas mērķis nav tikai lielāks IKP, bet gan cilvēku labklājība un ilgtspējīga nākotne.
Šis koncepts balstās uz ideju, ka:
- Nepārtraukta ekonomikas izaugsme nav ilgtspējīga – dabas resursi ir ierobežoti, un mūsdienu pārmērīgais patēriņš rada vides degradāciju.
- Lielāks IKP nenozīmē laimīgāku sabiedrību – ir pierādījies, ka pēc noteikta ienākumu līmeņa pieauguma cilvēku laimes līmenis vairs nepalielinās.
- Mazāk var būt vairāk – sabalansētāka ekonomika, mazāks darba slogs, vietējā ražošana un ilgtspējīgs patēriņš var uzlabot dzīves kvalitāti.
Kāpēc uzņēmumi vienmēr tiecas augt?
Modernā ekonomika ir balstīta uz principu, ka biznesam ir jāaug, lai izdzīvotu. Uzņēmumi tiek vērtēti pēc to finanšu rādītājiem – lielāka peļņa, lielāks apgrozījums, lielāks tirgus daļas pieaugums. Bet ko tas nozīmē praksē?
🔸 Lielāks ražošanas apjoms → vairāk patērēto resursu.
🔸 Lielāks patēriņš → vairāk atkritumu un piesārņojuma.
🔸 Lielāks darba apjoms → mazāk laika ģimenei, atpūtai un personīgai izaugsmei.
Vai tiešām šis ir vienīgais iespējamais attīstības modelis?
Degrowth alternatīva: mazāk, bet labāk
"Degrowth" filozofija piedāvā alternatīvu – ekonomiku, kas balstās nevis uz nepārtrauktu izaugsmi, bet uz līdzsvaru un kvalitāti. Kā tas var izskatīties praksē?
✅ Mazāka darba slodze – vairāk laika dzīvei, ģimenei un atpūtai.
✅ Ilgtspējīgs patēriņš – kvalitatīvi, ilgstoši lietojami produkti, nevis ātrā mode un vienreizlietojamās preces.
✅ Vietējās ekonomikas atbalsts – mazāk globālo korporāciju dominances, vairāk iespēju mazajiem uzņēmumiem.
✅ Dalīšanās ekonomika – kopīgi izmantoti resursi, kas samazina patēriņa slogu.
Tas nenozīmē, ka pasaule apstāsies un mēs atgriezīsimies viduslaikos. Tas nozīmē, ka mēs pārdefinējam, kas patiesībā ir attīstība un labklājība.
Vai degrowth ir reālistisks?
Protams, šis modelis izaicina tradicionālās ekonomikas domāšanu. Daudzi uzskata, ka bez izaugsmes sabiedrība nevar attīstīties. Ja ekonomika nesāk augt, tā sāk stagnēt, kas var radīt bezdarbu un citas problēmas.
Bet varbūt īstā atbilde ir vidusceļš? Nevis ekonomika, kas balstīta uz nemitīgu paplašināšanos, bet gan tāda, kas ļauj cilvēkiem dzīvot harmonisku un ilgtspējīgu dzīvi?
Mēs jau redzam pirmās pārmaiņas:
🌱 Uzņēmumi, kas pāriet uz ilgtspējīgākiem modeļiem.
🌱 Sabiedrības interese par minimālismu un lēno dzīvesveidu.
🌱 Strādājošie, kuri meklē elastīgākus un līdzsvarotākus darba modeļus.
Varbūt degrowth nav tikai utopiska ideja. Varbūt tā ir iespēja pārskatīt, kā mēs dzīvojam un ko patiesībā vērtējam savā ikdienā.
Ko Tu domā?
Vai mēs esam pārāk apsēsti ar izaugsmi? Vai ir iespējams veidot sabiedrību, kurā mazāk nozīmē labāk? Dalies ar savām domām komentāros! 💡